Jautājumi, kuri interesē

kas ir psihoterapija?
kad meklēt psihoterapeitu?
ko var sagaidīt no psihoterapeita?
ko psihoterapeits gaida no pacienta?
cik ilga ir viena saruna un cik ilgs ir terapijas kurss?
kā atrast savu psihoterapeitu?
kā es atpazīšu savu psihoterapeitu?
kā pieteikties uz sarunu?
konfidencialitāte?

Kas ir psihoterapija?

Psihoterapija, burtiski tulkojot, ir dvēseles problēmu ārstēšana ar sarunu palīdzību. Tā piedāvā palīdzību, ja traucēta ir domāšana, sajūtas, pārdzīvojumi vai rīcība. Ārsta- psihoterapeita palīdzība ir vajadzīga gadījumos, ja ir bailes, depresijas, ēšanas traucējumi, atkarības, uzvedības traucējumi bērniem un jauniešiem u.c Psihoterapiju pielieto arī pie psihosomatiskiem traucējumiem. Jēdziens psihosomatika norāda uz psihes (dvēseles) traumējošu ietekmi uz soma (ķermenis).

Arvien vairāk psihoterapijas metodes pielieto organisku traucējumu ārstēšanā (piem., pie hroniskām saslimšanām, ginekoloģiskiem un neiroloģiskiem traucējumiem, ilgstošām sāpēm, sirds-asinsvadu saslimšanām u.c.)

Es konsultācijās pielietoju psihodinamiskās psihoterapijas metodi (bieži sastopams sinonīms „psihoanalītiskā terapija”). Tā ir visvecākā psihoterapijas metode ar bagātām tradīcijām un balstās uz psihoanalītiskajām teorijām, kuras apliecina, ka mēs nākam no savas bērnības ar ļoti spēcīgām un intensīvām jūtām, kas ietekmē personības veidošanos, uzvedību un rīcību.

Terapijas procesā izmantoju arī kognitīvi - biheiviorālo terapijas metodi, kas balstās uz pamatprincipiem, ka tā kā mēs domājam, nosaka to, kā mēs jūtamies, uzvedamies un ķermeniski reaģējam. Galvenie uzsvari terapijas procesā tiek likti uz uztveres apzināšanos, uztveres un pārliecību pamatotības izpēti, sagrozīto domu un pieņēmumu rekonstrukciju, un jaunās domāšanas pielietošanu konkrētā uzvedības modelī.

Darbs ar pacientu notiek individuāli 1-2 reizes nedēļā. Atklātas sarunas un ilgstoša sadarbība ar terapeitu ļauj iedziļināties savas personības attīstības būtībā, apzināties savu pārdzīvojumu iemeslus un paskatīties uz tiem no citas puses. Jauns skatījums dod jaunas iespējas dzīvē kaut ko mainīt.

Kad meklēt psihoterapeitu?

• Man atkal un atkal parādās smagas sirdsklauves un baiļu sajūta.
• Es jūtos slims, bet medicīniskie izmeklējumi neko neuzrāda.
• Es izvairos darīt lietas, kuras iepriekš darīju labprāt.
• Mani nomoka baiļu sajūta:
  • baidos kontaktēties ar cilvēkiem
  • baidos no plašām vietām baidos no šaurām telpām
  • baidos no priekšniecības
  • baidos no dzīvniekiem
• Es nevaru iemigt un mierīgi gulēt.
• Es bieži nomokos ar domām, par kurām nevaru runāt ar citiem (murgaini sapņi, stresa sajūtas, vainas sajūtas, naida sajūtas….).
• Esmu sabrukuma stāvoklī (bezdarbs, šķiršanās, nelaimes gadījums, ļaundabīgs audzējs, smaga saslimšana, nelaime ar tuvu cilvēku, tuvinieka zaudējums).
• Esmu iztukšots, bez dzīves prieka un darbs paaugstināta stresa apstākļos mani pastāvīgi pārslogo.
• Es dažreiz domāju par pašnāvību.
• Man grūti veidot attiecības ar cilvēkiem.

Ko var sagaidīt no psihoterapeita?

Psihoterapeits nodrošina apstākļus, lai jūs varētu atklāti izpaust sevi – drošu vidi, konfidencialitāti, sapratni gan par jūsu pozitīvām, gan negatīvām jūtām. Viņš uzmanīgi klausās un dalās ar saviem spriedumiem par to, kādi šķēršļi traucē jums saprast un atrisināt savas problēmas. Kopīga darba gaitā terapeits palīdz jums reālistiskāk novērtēt dzīves notikumus un reakcijas uz tiem. Precizējot un pārfrazējot jūsu teikto terapeits var palīdzēt jums saprast to, ko jūs parasti nepamanāt.

Terapeits palīdz jums izpētīt jūsu iekšējos priekšstatus par sevi, citiem un pasauli, palīdzēs izprast iekšējos un ārējos konfliktus (kā tie rodas un attīstās), saprast esošās problēmas un īstenot izmaiņas savās domās, jūtās un uzvedībā.

Terapeits pamana pēkšņas jūsu uzvedības un noskaņojuma izmaiņas, palīdz ieraudzīt nekonsekvenci jūsu rīcībā, pievērš jūsu uzmanību tām emocionālām pārmaiņām, kas notiek ar jums stāstot par kādu notikumu. Terapeits palīdz jums izveidot saikni starp jūsu jūtām un uzvedību, starp pagātnes notikumiem un tagadējo dzīvi. Psihoterapeits parasti nedod padomus.

Ko psihoterapeits gaida no pacienta?

Psihoterapeitiskā palīdzība ir kopīgs darbs, kur pacientam ir aktīva loma.

No jums tiek gaidīts: laicīgi un regulāri nākt uz konsultācijām, atklāti runāt par savām visdziļākajām, bieži apslēptajām un intīmajām jūtām un pārdzīvojumiem, un pielikt pūles, lai saprastu un rezultātā atrisinātu esošās grūtības.

Kā atrast savu psihoterapeitu?

Pastāv ļoti daudz un dažādas psihoterapijas metodes. Latvijā plaši pielieto psihoanalītiski-psihodinamisko (medicīniskā), kognitīvi beheiviorālo (izziņas-uzvedības), humānistiski eksistenciālo un dažādas mākslas terapijas (mūzikas, deju un kustību, mākslas, drāmas terapijas). Jāņem vēra arī fakts, ka daudzi psihoterapeiti strādā kombinējot metodes. Tas nozīmē, ka terapeiti pielieto dažādas metodes un stilu sajaukumus, pieturoties pie viena pamatvirziena. Tādēļ ieteicams izmantot pirmreizējo vizīti, lai noskaidrotu, kā strādā jūsu izvēlētais terapeits.

Kā es atpazīšu savu psihoterapeitu?

Galvenais psihoterapijā, pēc manām domām, ir metode un terapeita personība.

Ne katra metode ir katram piemērota. Diemžēl psihoterapijas zinātne nav vēl tik tālu, lai varētu noteikt, kura metode kuram traucējumam un kuram personības tipam ir vispiemērotākā. Tāpēc potenciālajam psihoterapijas klientam pašam ir jāatrod, kura metode viņam būtu vispiemērotākā. Ir pieejamas gan grāmatas, kurās ir aprakstītas dažādas metodes, gan informācija internetā, kā arī ieteiktu pajautāt draugiem un paziņām.

Pirmais - metodei ir jābūt jums pieņemamai, pretējā gadījumā nav lietderīgi iesākt terapiju, kurā jūs nejūtaties labi.

Tikpat svarīga ir terapeita personība, jo tās ir attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās tiek pielietota attiecīgā metode. Pacientam ir jāspēj uzticēties terapeitam, jājūtas droši un saprastam. Ja šīs uzticēšanās nav, ja pacientam ir sajūta, ka šim terapeitam visu stāstīt nedrīkst, tad tas ir nopietns signāls, ka, iespējams, šis nav priekš jums īstais terapeits.

Tāpēc, lai atrastu īsto terapeitu, būtu ieteicams pirmo vizīti izmantot kā iepazīšanās sarunu. Ja esat piekrituši terapijai, tad pēc sapratīga laika vajadzētu parādīties atvieglinājuma sajūtai un pirmie izmaiņu iedīgļi.  

Cik ilga ir viena saruna un cik ilgs ir terapijas kurss?

Viena saruna ilgst 45 minūtes. Psihodinamiskās terapijas ilgums ir atkarīgs no traucējumu smaguma. Īsais kurss ilgst apmēram 1 gadu un ilgstošā terapija vairākus gadus. Krīzes situācijās bieži pietiek ar 10-16 sesijām.

Vēlme saņemt rezultātu uzreiz vai saskatāmā nākotnē ir dabīga un piemīt ļoti daudziem. Pat tie, kas saprot, ka pozitīva rezultāta sasniegšanai parasti ir vajadzīgi mēneši, reizēm pat gadi nopietna darba ar sevi, tomēr jūtas vīlušies, kad sākotnējā terapijas gaitā nenotiek būtiskas pārmaiņas.

Kā pieteikties uz sarunu?

Uz sarunu var pieteikties pa telefonu norādītu zem sadaļas „Kontakti” .

Vai jūs esiet nobažījušies par savu konfidencialitāti?

Guntra Zariņa ir ārste-psihoterapeite, kas stingri iestājas par savu psihoterapijas klientu konfidencialitāti.

Veiksmīga terapija prasa augstu uzticības grādu, kas saistīts ar ļoti jūtīgiem jautājumiem, kuri parasti netiek nekur citur apspriesti, kā tikai psihoterapeita kabinetā. Vislabākais terapeits ir tas, kuram ir augstas morāles saistības attiecībā pret savu klientu anonimitāti.