Sērošana

Sērošana ir normāla un dabīga reakcija, zaudējot kādu tuvu cilvēku vai lietu. Sērošana ir dabīga reakcija uz nāvi, šķiršanos, zaudētu darbu, pārcelšanos uz citu dzīves vietu, iespējams, prom no radiem un draugiem vai arī uz veselības zudumu pēc slimības vai nelaimes gadījuma.

Kādas sajūtas raksturīgas sērošanai?

Ja ir zaudēts tuvs un mīļš cilvēks, jūs iespējams jūtaties iztukšots un sastindzis, it kā šoka stāvoklī. Varbūt pamanīsiet arī fiziskas izmaiņas : drebuļus, sliktu dūšu, elpošanas grūtības, muskuļu vājumu, sausu muti, ēšanas un miega traucējumus.

Dziļu skumju un grūtsirdības sajūtas ir raksturīgas sērošanai. Sērās cilvēku uzvedība bieži atšķiras no parastās un domāšanas veids kļūst svešs un traucējošs.

Jūs varbūt kļūstat dusmīgs uz noteiktu cilvēku, situāciju vai vienkārši dusmīgs uz visu pasauli. Vainas apziņu ir vieglāk pieņemt un notikušo pārvarēt ar „nožēlas” sajūtu. Ja domājam „Es nožēloju, ka nebiju istabā, kad viņš nomira” vai „Es nožēloju, ka nebiju spējīgs ar viņu runāt atklātāk par miršanu”, tas ir mazāk smagi, nekā „Es jūtos vainīgs par savu rīcību”.

Sērojoši cilvēki bieži redz dīvainus un traucējošus sapņus, ir izklaidīgi, sociāli sevi izolē, trūkst vēlmes piedalīties pasākumos, kas iepriekš sagādāja prieku. Šīs sajūtas ir raksturīgas sērošanas laikam, bet laikam ejot, tām vajadzētu pāriet.

Cik ilgas ir sēras?

Sēras turpinās tik ilgi, cik ilgi cilvēks sēro!. Ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē, cik ilgi cilvēks sēro, ieskaitot vecumu, brieduma pakāpi, personību, fizisko un mentālo veselību, kultūru, reliģisko un ģimenes izcelšanos, citus stresorus un dzīves pieredzi. Sērošanas laiks ir arī atkarīgs no tā, cik cilvēks bijis iepriekš gatavs zaudējumam.

Sērošanas un zaudējuma veidi

Priekšlaikus sērošana

Ja ģimenē ir mirstošs cilvēks, ir normāli, ja piederīgie sāk domāt un paredzēt, kā tiks galā ar situāciju, kad cilvēks būs miris. Ģimenes locekļi mēģina iedomāties savu dzīvi bez šī cilvēka, izspēlējot prātā dažādus iespējamos scenārijus, kuri sevī var ietvert sērošanas reakcijas un veidus, kā palicēji sēros un pielāgosies jaunajai situācijai pēc nāves.

Priekšlaikus sērošana ietver zaudējuma jūtas, rūpes par mirstošo personu, konfliktējošu prasību sabalansēšanu un gatavošanos nāvei. Priekšlaikus sērošana ir dabīgs process, kas dod ģimenei vairāk laika lēnām sagatavoties reālajam zaudējumam. Cilvēki bieži var nokārtot dažādas lietas ar mirstošo (piem., atvadīties, pateikt, ka mīl viņu vai arī piedot iepriekšējus nodarījumus).

Pēkšņs zaudējums

Sērošana pēc pēkšņa un negaidīta zaudējuma atšķiras no priekšlaikus sērošanas. Pēkšņs, negaidīts zaudējums var pārsniegt cilvēka spējas tikt galā ar situāciju, kad ir bēdu pārņemts, satriekts un nav funkcionēt nespējīgs. Pat ja cilvēks spēj atzīt zaudējumu, tomēr patiesā zaudējuma ietekme var parādīties daudz vēlāk, kad notikušais būs pilnībā aptverts.

Komplicēta sērošana

Dažreiz sērošana nenotiek, kā tika gaidīts; intensitāte un ilgums nemazinās un ļoti traucē turpināt dzīvi. Depresijas un trauksmes simptomi var sākt prevalēt un ieilgt. Domas, sajūtas, uzvedība un reakcijas saglabājas ilgstoši ar nelielām izmaiņām vai uzlabošanos. Šādās situācijās ir svarīgi meklēt palīdzību pie speciālistiem, kuri var novērtēt jūsu situāciju un palīdzēt.

Ir svarīgi meklēt palīdzību; komplicēta sērošana nemazinās pati no sevis

Atpakaļ pie visām problēmsituācijām