Izdegšana

Sākumā uguns un liesmas, pēc tam izdegšana: tie, kas profesionālajā dzīvē par daudz piedod gāzi, ir pakļauti riskam sabrukt, proti, saslimt ar izdegšanas (burn-out) sindromu. Nav taisnība, ka slimība skar tikai vadītājus. Izdegšanas riskam pakļautas arī medmāsas, ārsti, skolotāji, profesionāli sportisti.

Vai ir klasiski kandidāti izdegšanai?

Apdraudēti ir augsti motivēti un darbu mīloši cilvēki. Viņi uzņemas par daudz un izvirza sev un savai videi nereāli augstas prasības. Ja citi nedarbojas ar atdevi vai nevar panākt vēlamo rezultātu, darbaholiķim lēnām sāk zust spēki.
Sievietes ir īpaši uzņēmīgas pret izdegšanas sindromu, jo bieži grib būt perfektas visur: attiecībās, mājās, darbā un bērnu audzināšanā. Apdraudēti ir arī cilvēki, kuri pārāk stipri jūt līdzi citiem un sevi identificē ar citu pārdzīvojumiem. Pie šīs grupas, pirmkārt, pieskaitāmi cilvēki, kas strādā aprūpes jomā, kā, piemēram, neatliekamās palīdzības darbinieki, aprūpētāji, medmāsas, sociālie darbinieki, ārsti. Riskam pakļauti ir arī skolotāji, bērnu dārzu audzinātāji, vadītāji, advokāti, policisti un cietumu personāls.

Haoss darbā

Var uzskaitīt daudz stresa faktoru, kuri patērē enerģiju: tas ir troksnis, laika trūkums, vadības netaisnīga izturēšanās, neatbalstoši kolēģi vai papīru kalni uz rakstāmgalda.
Tiek uzskatīts, ka izdegšanu galvenokārt izraisa pārslodze darbā, pārmērīgas prasības, nepietiekoša atzinība, kolektīva sajūtas trūkums.

Brīdinošie signāli

Regulāra pārpūle izjauc garīgi fizisko līdzsvaru. Simptomi, kas norāda uz izdegšanu, parādās salīdzinoši agri, kaut gan tie vēl neliecina par saslimšanu. Parasti uz saslimšanu norāda simptomu kopums, nevis kāds viens simptoms: grūti koncentrēties, palēnināta domāšana, trauksme.
Atvaļinājums vai sanatorija nepalīdz vai dod tikai īslaicīgu uzlabojumu. Cilvēks jūtas bezpalīdzīgs, bieži nespēj savaldīt savu agresiju. Izsaka ciniskas vai sarkastiskas piezīmes, aizvaino kolēģus un klientus. Dažkārt cilvēki samierinās un nevar pat iedomāties, ka kaut ko vēl darbā iespējams mainīt.
Parādās arī organisma reakcija: biežas saaukstēšanās, reiboņi, galvassāpes, ēstgribas trūkums, miega traucējumi vai nakts murgi. Samazinās vēlme pēc seksa, parādās erekcijas problēmas. Izdegšana var novest arī pie kuņģa čūlas un miokarda infarkta. Daudzi slīcina stresu, bezizejas sajūtu, trauksmi un pārslodzi alkoholā. Viņi izvairās no draugiem un radiem, jo negrib tikt izjautāti par slikto garastāvokli, vienaldzību un pesimismu. Darba kavējumi kļūst arvien biežāki, samazinās spēja iesaistīties un uzņemties atbildību.

Cēloņi

Diagnosticēt izdegšanas sindromu nav nemaz tik vienkārši, jo tādi simptomi, kā nogurums un nespēks, pieder daudzām slimībām. Svarīgi ir veikt plašus diagnostikas izmeklējumus, lai izslēgtu citus šo simptomu cēloņus, piemēram, vielmaiņas, hormonālos un miega traucējumus, kā arī hroniskus iekaisumus. Īpaši grūti atšķirt ir izdegšanas sindromu no depresijas, pilnīgi izsīcis cilvēks vienlaicīgi jūtas nespēcīgs un zaudējis jebkuru cerību. Depresiju iemesls parasti nav pārslodze, bet gan dvēseles konflikti.

Jāmeklē palīdzība

Vienam cīnīties pret izdegšanu ir grūti. Lai to uzveiktu, ir jāsaņem drosme vienreiz dzīvē pieņemt palīdzību, varbūt no kādas uzticības personas. Kopā vieglāk izstrādāt pārvarēšanas stratēģiju, kas samazina stresu un sāk mazināt arī izdegšanu. Ieteikt var pavisam vienkāršas lietas:
Guliet pietiekami, ēdiet veselīgu uzturu un atrodiet laiku ķermeņa kopšanai.
Izbrīvējiet laiku fiziskām nodarbībām.
Iekārtojiet vairākas reizes dienā nelielus pārtraukumus.
Paņemiet atvaļinājumu, bet izvairieties no brīvā laika stresa.
Mācieties pateikt „nē” bez vainas sajūtas.
Nedariet visu pats, uzticiet darbus arī citiem.
Mēģiniet vairāk pats sevi novērtēt un neceriet tikai uz citu atzīšanu.
Pamēģiniet atslābināšanās tehnikas un pielietojiet tās ikdienā,
piemēram, jogu vai meditāciju.
Novelciet stingru robežu starp darbu un privāto dzīvi. Pasvītrojiet simboliski
darba dienas beigas, piemēram, nomainot darba drēbes nevis mājās, bet
darbavietā.

Der zināt: Ja brīdinājuma signāli nav ņemti vērā, un slimība ir progresējusi, steidzīgi jāmeklē palīdzība pie ģimenes ārsta vai psihoterapeita. Jo agrāk tas tiek izdarīts, jo vairāk ir iespēju palīdzēt.

Atpakaļ pie visām problēmsituācijām


MBA baneris

Latvijas psihoterapeitu asociācija

copyrights 2018 sarunuterapija.lv | web developer artTECH